Jaunumi

Jaunumu kalendārs

<< < 2021 Oktobris > >>
Pd Ot Tr Ct Pt St Sv
27282930123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Jaunumi


Meklēt:

Ņujorkas konvencija - kas tas ir?

18-08-2021

Katru mēnesi mūsu raksti tiek publicēti žurnālā “Bilances Juridiskie padomi”. Аrī mūsu jaunākais raksts tika publicēts žurnāla augusta numurā. Tālāk aicinām Jūs iepazīties ar raksta “Ņujorkas konvencija - kas tas ir, kā to pielietot, tās priekšrocības.” pilnu saturu.

 

Raksta autors: Ilga Neretniece, Rīgas šķīrējtiesas administratīvais direktors.

 

Ņujorkas konvencija - kas tas ir, kā to pielietot, tās priekšrocības.

 

Ikdienas mainīgajos ekonomiskajos apstākļos rodas nepieciešamība apzināties, kā rīkoties konkrētā situācijā un pēc kādiem likumiem vadīties. Sevišķi svarīgi tas ir tādēļ, ka ikkatru dienu tiek izstrādāti jauni likumi vai pieņemti arvien jauni grozījumi jau esošajos likumos. Dotā informācijas mainība notiek visā pasaulē, kura pielāgojas visdažādākajām dzīves situācijām. Ņemot to vērā, ir svarīgi sekot līdzi jaunumiem, jo tas, kas bija aktuāls vakar, šodien var zaudēt spēku un, to nezinot, ir iespējams zaudēt ne tikai laiku, bet daudz vairāk. Tādēļ nav nepieciešams visus likumus, normatīvos aktus vai regulējumus iemācīties no galvas, bet gan zināt, kāds regulējums par ko atbild un kur meklēt informāciju.

 

Ja agrāk ārvalstis mums šķita kā tāls sapnis un daudzi Latvijas uzņēmēji sapņoja izrauties un kļūt pamanāmi visā pasaulē, tā paplašinot eksporta iespējas, tad šodien ārvalstu uzņēmēji ceļ ražotnes Latvijā, vēlas investēt vietējos uzņēmumos, meklē sadarbības iespējas dažādās uzņēmējdarbības jomās.

 

Ņemot vērā augstāk minēto, rodas gluži elementārs jautājums - kā rīkoties slēdzot līgumus ar ārvalstu uzņēmumiem, pēc kādas likumdošanas vadīties, lai strīdus gadījumā pušu tiesības tiktu izskatītas vienlīdzīgi. Ir jāapzinās, ka pārzināt uz simts procentiem citas valsts likumus un regulējumus, dotajā valstī nedzīvojot, ir teju neiespējami.

 

Pastāv būtisks princips, kurš tiek pielietots, ja puses nav vienojušās par likumdošanu, kura tiks pielietota, izskatot strīdu – strīds tiks izskatīts pēc atbildētāja atrašanas vietas vai pēc saistību izpildīšanas vietas. Šis princips ir atspoguļots, piemēram, ES Padomes Regulā № 44/2001 ( par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, 11.punkts, 2.-5. pants), Konvencijā par Starptautisku kravu pārvadājumu līgumu CMR (31.pants), tā ir atbildētāja atrašanas vieta (dzīvesvieta vai kompānijas reģistrācijas vieta) vai saistību izpildes vieta. Saistību izpildes vietas princips ir arī atspoguļots Civillikumā (19.panta, 2.daļa).

 

Pārrobežu tiesiskās attiecības vai strīdi civillietās nereti var būt saistīti ne tikai ar vienu , bet arī ar vairākām valstīm, ja puses ir reģistrētas vai to administrācijas atrodas dažādās valstīs, tādēļ, lai jautājumi tiktu risināti tiesas ceļā, ir jāzina, kuras valsts tiesās ir iespējams vērsties un celt prasību. Jebkuru strīdu nav iespējams izskatīt jebkuras valsts tiesās, ir jāpastāv saistībai starp radušos starp pusēm strīdu, tajā iesaistītajām pusēm un valsti, kuras tiesās šo strīdu paredzēts izšķirt. To, vai konkrētās valsts tiesā ir iespējams atrisināt un izšķirt radušos strīdu, nosaka noteikumi par lietu piekritību jeb jurisdikciju. Noteikumi par jurisdikciju pārrobežu lietās ir noteikti gan valstu nacionālajās normās, gan starptautiskajos līgumos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos.

 

Vienas valsts tiesas pieņemtajam nolēmumam, atbilstoši suverenitātes principam, ir saistošs spēks tikai tā pieņemšanas valstī. Tas nozīmē, ka, ja izdodas panākt labvēlīgā nolēmuma saņemšanu vienas valsts tiesā, tas nav pietiekami, lai panāktu arī nolēmuma izpildījumu no otras puses. Ir tādas situācijas, kad lietas apstākļi vai pierādījumi, kas nodibināti ar vienas valsts tiesas nolēmumu, var izrādīties būtiski jau citā tiesvedības procesā citā valstī.

 

Ārvalstu prakse rāda, ka ļoti daudzi ārvalstu un arī vietējie uzņēmumi savos līgumos iekļauj šķīrējtiesas atrunas, jo tas ir pierādīts kā ātrs un efektīvs risinājums starptautiskos strīdos, kas ietaupa resursus un noved pie samērā ātra rezultāta. Teju ikkatrā valstī ir sava šķīrējtiesa un dotais institūts veiksmīgi līdzdarbojas ar valsts tiesām, atvieglojot to darbu, sevišķi starptautisku strīdu risināšanā. Šķīrējtiesu nolēmumi ir galēji un nav pārsūdzami, turklāt to izpilde ārvalstīs ir vieglāka un tiem ir saistošs spēks ne tikai pieņemšanas valstī, bet arī nolēmuma izpildes valstī.

 

Der zināt, ka tāpat kā ārvalstu, tā arī Latvijas šķīrējtiesu spriedumi gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan citās valstīs atzīstami un izpildāmi saskaņā ar 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (ja minētā konvencija ir spēkā attiecīgajā valstī) un saskaņā ar izpildes valsts nacionālo regulējumu par ārvalsts šķīrējtiesu nolēmumu izpildi.

 

Kas tad ir Ņujorkas konvencija?!

Ņujorkas konvencija ir viens no galvenajiem instrumentiem starptautiskajā šķīrējtiesā. Ņujorkas konvencija attiecas uz ārvalstu šķīrējtiesas lēmumu atzīšanu un izpildi un strīda nodošanu šķīrējtiesai. Doto konvenciju ir parakstījušas 168 valstis un šo valstu skaits nepārtraukti turpina pieaugt, ko pierāda fakts, ka 2021.gada martā Ņujorkas konvenciju ir parakstījušas tādas valstis kā Belize un Malawi. Tas tikai apliecina, ka dotais instruments sekmīgi darbojas un tiek izmantots.

 

Kā piemērot Ņujorkas konvenciju?

Saskaņā ar Ņujorkas konvencijas 1.pantu, tā piemērojama, atzīstot un izpildot tos šķīrējtiesas nolēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kur prasa šādu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt kā fiziskas, tā arī juridiskas personas. Tā piemērojama arī šķīrējtiesas nolēmumiem, kas nav iekšēji nolēmumi tajā valstī, kur izprasa to atzīšanu un izpildīšanu.

 

Katra Līgumslēdzēja Valsts atzīst rakstveida nolīgumu (līgumu vai jebkuru starp pusēm parakstītu dokumentu, kurā ir iekļauta atruna- vienošanās par strīda izskatīšanu konkrētā šķīrējtiesā), pēc kura puses apņemas nodot šķīrējtiesām visus vai kādus strīdus, kas radušies vai var rasties starp tām sakarā ar kādām līguma vai citām tiesiskajām attiecībām, kuru objekts var būt šķīrējtiesas izskatīšanas priekšmets.

 

Ņujorkas konvencijas priekšrocība:

Katra Līgumslēdzēja Valsts atzīst šķīrējtiesas nolēmumus par obligātiem un izpilda tos saskaņā ar tās teritorijas procesuālajām normām, kur izprasa šo nolēmumu atzīšanu un izpildi, ievērojot tālākajos pantos izsacītos noteikumus. Atzīstot un izpildot šķīrējtiesas nolēmumus, kam piemēro šo Konvenciju, nav jāpiemēro ievērojami smagāki noteikumi vai augstāka maksa vai nodevas nekā tās, kas ir iekšējo šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanai un izpildīšanai.

 

Tas nozīmē, ja šķīrējtiesas atrunā tiks norādīta konkrēta likumdošana, tad pie izpildu raksta izdošanas netiks piemērota neviena cita likumdošana kā tā, kura ir tikusi atrunāta starp pusēm.

 

Piemēram, iekļaujot līgumā sekojošu atrumu “Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību tiks risināts izmantojot Latvijas Republikas likumdošanu un tiks izšķirts Rīgas šķīrējtiesā (Reģ.№ 40003756873), saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā rakstveida procesā uz iesniegto dokumentu pamata.” - starp pusēm radušais strīds tiks atrisināts Rīgas šķīrējtiesā pielietojot Latvijas Republikas likumdošanu.

 

Kā norit šķīrējtiesas nolēmuma izpildījums, pamatojoties uz Ņujorkas konvenciju?

Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšana notiek analoģiski kā Latvijas Civilprocesa likumā. Ir jāsaņem izpildu raksts – jāapstiprina šķīrējtiesas spriedums tā izpildes valstī - tur, kur atrodas parādnieks un viņa īpašums. Būs nepieciešams pienācīgi apliecināts šķīrējtiesas nolēmuma oriģināls vai tā pienācīgi apliecināts noraksts un rakstveida nolīguma (starp pusēm parakstīts dokuments (parasti līgums), kurā ir iekļauta šķīrējtiesas atruna) oriģināls vai tā pienācīgi apliecināts noraksts.

 

Ar šķīrējtiesas lēmumu vēršaties valsts, kurā ir nepieciešams izpildīt lēmumu, tiesā ar lūgumu saņemt izpildu rakstu (vai analoģisku dokumentu, kurš ļauj veikt piedziņu piespiedu kārtā). Tālāk ārvalsts tiesu izpildītājs, pēc īpašuma un naudas līdzekļu atrašanas vietas, veic parādu piedziņu piespiedu kārtā – aktīvu arestu un pārdošanu.

 

Der zināt, ka, ja šķīrējtiesas nolēmums vai nolīgums nav izteikts tās valsts oficiālajā valodā, kur šī nolēmuma atzīšana un izpildīšana tiek prasīta, puse, kas lūdz šo nolēmumu atzīt un izpildīt, iesniedz šo dokumentu tulkojumu valsts oficiālajā valodā.Tulkojums jāapliecina oficiālam vai zvērinātam tulkam vai diplomātiskai vai konsulārai iestādei.

 

Ir svarīgi atcerēties, ka tikai darījumu puses pašas var rūpēties par sava darījuma drošību un pozitīvu rezultātu sasniegšanu, tāpēc ir vērts iespējamo strīdu risināšanu ar jebkuru darījuma partneri, sevišķi ārvalstu partneri, izrunāt pirms jebkura darījuma noslēgšanas. Esiet modri un parakstiet tikai tādus līgumus, kuru nosacījumus varēsiet izpildīt vai to izpildi pieprasīt no darījuma partnera!

 

Jautājumu gadījumā zvaniet: +371 67365100, +371 25156055 vai rakstiet: info@court.lv.



Komentāri


Nav komentāru...



    Rakstīt komentāru